Veyno

Veyno

Mauzolejs (latīņu: mausoleum no grieķu: Μαυσωλεῖον; arābu: مزار (mazar)) ir Kārijas valdnieka Mausola ievērojamās kapenes, kas celtas 4. gs. pirms mūsu ēras Mazāzijas pilsētā Halikarnasā, mūsdienās Turcijā Bodrumas pilsētas apkārtnē. Arhitektūrā — monumentālas kapenes. Mauzoleji vēsturiski bija un ir slavenām un nozīmīgām personībām veltītas iespaidīgas celtnes. Tai pašā laikā mazāki mauzoleji kļuva ļoti populāri augstmaņu aprindās. Romas Impērijā tos cēla nekropolēs un gar ceļiem. Piemēram, Via Appia Antica ceļa malās samanāmas daudzu privātu mauzoleju drupas kilometriem aiz Romas robežām. Kad par dominējošo reliģiju kļuva kristietība, mauzolejus vairs nelietoja. Sākot ar 16. gadsimtu mauzoleju mode atkal atgriezās Eiropā un vēlāk izplatījās arī tās kolonijās. Mauzolejs ietver visbūvi un apbedījuma kambari, kas var atrasties virs zemes, jeb pazemē. Virsbūve kalpo kā piemiņas vieta. Mirstīgās atliekas ir novietotas zārkos, sarkofāgos vai speciālās nišās. Mauzoleji var būt arī slēgti, aizmūrēti, bez pieejas. Jauno laiku mauzoleji Eiropā parasti ir divstāvu mazās arhitektūras būves ar pazemes apbedījuma kambari un visbūvi, kas kalpo par piemiņas vietu. Tās ir kā celtnes un pieminekļi…