Ct 0011

Ct 0011

Demokrātijas konsolidācija (consolidation; consolidatio - nostiprināšanās, nostabilizēšanās, arī apvienošanās, saliedēšanās) apzīmē demokrātiskas iekārtas nostiprināšanos, kas paredz: (i) demokrātisku institūciju, normu un politisko brīvību nostiprināšanos; (ii) uzticēšanos valsts iestādēm un amatpersonām, kā arī iedzīvotāju iesaisti politiskajos procesos; (iii) iedzīvotāju vidū pastāvošu izpratni par esošo iekārtu kā vienīgo iespējamo. Demokrātijas konsolidācijas kontekstā izšķir iekārtas nomaiņu, t.i., pirmkārt, kā pāreju uz demokrātiju (pēc kuras seko konsolidēšanās), otrkārt, kā konsolidācijas procesa noslēgšanos, kad kāda iekārta vairs nav pakļauta apvērsuma vai atgriešanās riskam. Konsolidācijas definēšanā iespējams izšķirt domu par konsolidēšanos kā “vienvirziena ceļu” ar konkrētu galamērķi (konsolidētu demokrātiju) vai procesu, piemēram, formulējot demokrātijas konsolidāciju kā “daudzšķautņainu procesu, kurā demokrātiskas iestādes un normas, kā arī valsts un pilsoniskās sabiedrības attiecības nodibinās un nostiprinās sabiedrībā”. Līdzīgi: “Demokrātijas konsolidācija ir [..] daudzdimensionāls process, kas norit dažādā ātrumā, brīžiem ar atšķirīgiem panākumiem, [un tas norit] institūciju, elites un pārējās sabiedrības līmenī.”