Allinge

Allinge

Heraldika ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta ģerboņus kā vēstures avotu. Kā zinātnes disciplīna ar reglamentētu metodoloģiju, struktūru un terminoloģiju heraldika izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē, un attīstījās saistībā ar ģenealoģiju, numismātiku, paleogrāfiju, sfragistiku un veksiloloģiju. Ir teorētiskā heraldika, kas pēta ģerboņu vēsturi, to veidošanas un lietošanas noteikumus un terminoloģiju, un ir lietišķā heraldika jeb ģerboņu veidošana, kas nodarbojas ar ģerboņu veidošanu un attēlošanu atbilstoši heraldikas noteikumiem. Pats apzīmējums "heraldika" cēlies no herolds (franču: hérault, angļu: herald, vācu: Herold) — monarha vai magnāta pavadonis, arī sūtnis, ģerboņu pazinējs un tulkotājs — vēlāk jau profesija (savukārt apzīmējums "herolds" cēlies no senģermāņu hariowald, t.i. dievību doto zīmju skaidrotājs). Franču valodā paralēli héraldique lieto arī jēdzienu blason (no senģermāņu "pūst" taurē), jo heroldi turnīru laikā, lai pievērstu sev uzmanību un pieklusinātu skatītājus, pirms izziņot dalībnieku vārdus, titulus un ģerboņus, pūta ragā. Ģerboņu aprakstīšanu, jeb blazonēšanu franču valodā dēvē par blasonner (no kā vācu: blasonieren, angļu: blazon). Arī citos pasaules reģionos (piemēram, Japānā, islāma zemēs) kopš seniem laikiem pastāvējusi sava…